Mēness zīmes

Mēness ir viens no solārās simbolikas centrālajiem elementiem gandrīz visās senajās civilizācijās. Latvijā mēness zīme ir pazīstama jau kopš neolīta laikmeta. Mēness zīme visbiežāk lietota kopā ar Saules un zvaigznes zīmēm. Mēness darbs ir rūpēties par zvaigznēm kā tēvam par bērniem. Tik mīļš kā Saulīte, māmiņa Mēness nav, taču tāpat turēts lielā cieņā. Mūsu senči izmantojuši Mēness kalendāru savu ikdienas darbu plānošanā. Mēness simbolam ir visciešākā saite ar zemkopības kultu. Zemnieks zināja, ka Mēness ietekmē un veicina augšanu, tāpēc pielūdza Mēnesi. Augošs un dilstošs Mēness ir dzīvības un iznīcības zīmes. Mēness ir arī uzskatīts par karavīru sargātāju un ar Mēness zīmēm vairāk ir rotāti vīriešu, it īpaši karavīru apģērbi un rotaslietas.
Visvienkāršākā Mēness zīme ir pusloks, kurš tehnisku iemeslu dēļ bieži tiek parādīts kā vienādmalu 90 leņķis – skujiņas daļa. Mēness zīme var būt ar nolocītiem galiem vai ielauztu vidu. Bieži ir sastopami arī kuplāki Mēness zīmes atvasinājumi, no kuriem populārākā ir zīme, kas ir veidota no divām 90 leņķī savienotām zīmēm. Pa pāriem savienotas zīmes parasti norāda uz simbolisko saistību ar auglības kultu.
Senās rakstu veidošanas tradīcijas liecina, ka simboli, kas saistīti ar debesu sfēru, bijuši goda tērpu rotājumi un rakstu hierarhijā ir ieņēmuši augstāku pakāpi. Par vienu no Mēness zīmes sarežģītākajiem atvasinājumiem uzskata arī Ūsiņa – pavasara auglības dieva simbolu. Latviešu ornamentu vidū sastopams arī t.s. Mēness krusts – ap apli vai četrstūri simetriski izvietotas četras Mēness zīmes. Šai zīmē varētu būt attēlotas četras Mēness fāzes. Mēness krustam piemīt sargātāja spēks.